10. Oktobris, 2026 līdz 8. Novembris, 2026
No 2026. gada 10. oktobra līdz 8. novembrim Bauskas muzejs un kuratore Inga Bunkše aicina apmeklēt izstādi “Aizmirst un Atcerēties”, kas atklāj divu mākslinieku, tēva un dēla - Imanta Murovska un Jāņa Murovska, radošo meklējumu kopsakarības, kā arī aicina atcerēties Imanta Murovska radošo devumu.
Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieku 10. oktobrī plkst. 13.00.
LMA profesora, mākslinieka Jāņa Murovska jeb Mura, kā viņu dēvē līdzgaitnieki un kā viņš paraksta savus darbus, personālizstāde aplūko atmiņas un aizmirstības kopsakarības, kas mākslinieka darbos atklājas ne vien kā iedomātās īstenības parādību savstarpējo attieksmju vispārinājuma atspoguļojums, bet saplūst arī ar darba tapšanas procesu un skatītāja uztveres rosināšanu.
Mākslā reflektējot par atmiņām, vīzijām un dvēseliskām norisēm, Jānim Murovskim būtiski ir eksperimenti ar lineārām, abstraktām, fakturētām krāsu plūsmām un laukumiem, kas reizēm atgādina par dabu kā iedvesmas avotu - zarojumi, ūdens plūsmas, organiskie tīklojumi, reizēm atstaro Visuma struktūras, kas liek atcerēties par vienotu Apziņu un tās nepastarpinātību katrā cilvēkā.
Jānis Murovskis strādā sietspiedes tehnikā, ko var salīdzināt ar meditāciju: tehniskā sagatavošanās un pārdomātais process ir kā ritms, kurā ielaužas nejaušības dzirksts, un tieši šī saspēle rada viņa mākslas darbu savdabīgo intensitāti.
Izstādes nosaukumam ir vēl kāds simbolisks uzdevums: atcerēties un iepazīt Jāņa Murovska tēva, tēlnieka Imanta Murovska (1925 – 2001) radošo mantojumu. Imantam Murovskim pirms gada apritēja simts. Tomēr svarīgāk ir atcerēties tēlnieka mākslas darbus un iezīmēt to vietu Latvijas modernisma vēsturē. Imanta Murovska vārds nav zināms plašākai auditorijai, par viņu neko neatradīsiet mākslas grāmatās, bet viņa darbi, kas tagad celti gaismā, ir izcili un iederas ne vien Latvijas pēckara modernisma kontekstā, bet iekļautos arī pasaules mākslas telpā. Ja vien nebūtu dzelzs priekškara.
Imants Murovskis veidojis skulptūras un ēku mākslinieciskus noformējumus sabiedriskās vietās, no kurām daļa apskatāma vēl joprojām, bet citas ir zudušas laikmeta griežos - Saldus kultūras nama fasādes noformējums (1965) , dekoratīvs interjera noformējums Filharmonijā (1966), skulptūra Pils dārza kafejnīcā (1969), kopā ar O. Feldbergu realizēts iespaidīgais bareljefs Dailes teātra ēkas fasādē (1977) u.c.
Imants Murovskis ( kopā ar arhitektu Imantu Prauliņu) veidoja arī memoriālu holokausta upuriem Likvertenu mežā Bauskas novada Vecsaulē ( 1971). Memoriāls tapis padomju laikā, un tā sākotnējā interpretācija bijusi pakļauta oficiālajam ideoloģiskajam diskursam. Izpētes rezultātā tagad zināms, ka Likvertenu sils bijusi Bauskas ebreju kopienas iznīcināšanas vieta. Pirms gandrīz sešdesmit gadiem veidotajā memoriālā, Imantam Murovskim ir izdevies izvairīties no padomju piemiņas ansambļu raksturīgās ilustratīvās patētikas, tāpēc memoriāls vēl šodien saglabā savu estētisko kvalitāti, ļaujot runāt par vēsturisko patiesību un atmiņas ētisko dimensiju.
Aktualizējot Imanta Murovska radošo devumu, tiek izgaismots arī laikmets — ar tā estētiku, ideoloģiskiem izaicinājumiem un garīgajiem meklējumiem. Tā ir iespēja ielūkoties tēlniecībā, kas meklēja formu ārpus redzamā un laikmetu – ārpus ideoloģijas.
Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un/vai filmēti. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt publicēti.