17. Maijs, 2025 līdz 27. Jūlijs, 2025
No 2025. gada 17. maija līdz 27. jūlijam Bauskas muzejā būs apskatāma mākslinieces Andas Poikānes un Bauskas muzeja krājuma priekšmetu kopizstāde “Artefakti”.
Bauskas muzejs aicina apmeklēt mākslinieces Andas Poikānes mākslas darbu un Bauskas muzeja krājuma priekšmetu kopizstādi. Izstāde atklās kā māksliniece caur savu individuālo, radošo skatupunktu un pieredzi tēlniecībā, saredz Bauskas muzeja krājumā esošo priekšmetu šā brīža kultūrvēsturisko nozīmi atšķirīgā aspektā - ne vairs funkcionāli nepieciešami noderīgā, bet iekļautus mākslas izstādes stāstā. Andas Poikānes skulptūras, kas veidotas no keramikas un bieži atgādina artefaktus no nezināma laika perioda, savā būtībā šķiet balansējam starp realitāti un iztēli. Izstāde spēlējas ar ideju par robežu nojaukšanu starp seno un neseno, autentisko un radīto, aicinot apmeklētāju uz personīgu pieredzi un interpretāciju.
Māksliniece Anda Poikāne par izstādi :
”Artefakti ir kā atradumi- gadu gaitā no atsevišķiem stāstiem saglabājušies nospiedumi priekšmetu veidā. To izcelsme nāk no vēstures, māju drupām un sen glabātu mantojumu dāvinājumiem. Muzejs ir krātuve šādiem stāstiem. Visbiežāk izvēlētajiem priekšmetiem ir gara priekšvēsture un stāsti. Tos uzminēt kļūst arvien grūtāk, jo tālāk laika plūdumā priekšmets atdalās no tā kādreizējās izcelsmes.
Cilvēks, kas piedzīvo šo izstādi, ieiet tādā kā grāmatā ar dažādu priekšmetu ilustrācijām (vizuāliem stāstiem), kas sakārtoti viens aiz otra pie sienas vai uz podestiem rindu rindās. Katrā lietā iemājo stāsts. Nepietiek laika, lai visu stāstu aptvertu, jo pirms katra stāsta ir vēl stāsts. Mēdz pat būt, ka stāstītājs stāsta un stāsta, aizvien garākās virknēs aizplūstot prom un pazaudējot sākotnējo stāsta izcelsmi- priekšmetu, keramikas flīzi no vecas krāsns, senu dvieli ar rožu izšuvumu, vāzi no stikla.
Bauskas artefakti ir īpaši ar to, ka nākuši no apkārtnes cilvēkiem, to mājokļiem, sabiedriskām celtnēm.
Vienā no izstāžu telpām izstādītas kartes. Bieži vien pirmā iepazīšanās bērnam ar karti ir bijusi skolā. Bērns ierauga zemi pārzīmētu rakstu formā. Tāda karte arī līdzinās stāstam. Lielas zemes, valstis, pilsētas un mazi ciemi ietilpināti noteikta izmēra laukumā, līdzinās apslēptiem stāstiem. Katrā apdzīvotā vietā, katrā upes līkumā un zemes ielokā ar nosaukumu un bez, ir vēsture.
Izstādē muzeja krātuves eksponāti salikti kopā ar mūsdienās radītiem mākslas darbiem. It kā parādot, ka mainība no viena laika uz otru ir mānīga un, iespējams, nenotiek.
To, ka atdalīt laikus nemaz nav iespējams un negribas, dažreiz var redzēt jaunuzbūvētā mājā. Cilvēki vēlas ienest kādu lietu no agrākiem laikiem. Lieta ir kā vizuāls stāsts no cita stāsta. Par mēdz būt, ka šādu priekšmetu klātbūtne kļūst par nepieciešamību. Reizēm pretēji, aizmetot vecu priekšmetu, ir cerība, ka pārtrūks saite.
Izstāde veidota no muzejiskiem priekšmetiem un viena autora laikmetīgiem mākslas darbiem, kas izvietoti scenogrāfiskā risinājumā, papildinot vienam otru, ar mērķi veidot skatītājam pieredzējumu, ka seni stāsti, kaut zaudējuši savu sākotnību, mēdz būt joprojām dziļi emocionāli, vizuāli tēli ar pastāvīgu un reizē mainīgu stāstu.
Izvēlētie darbi no muzeja krātuves ir vairāka veida, daļa ir rūpnieciski radīti, bet daļa ir amatnieku un pāšmācības mākslinieku roku darbi. ”