Aprašymas
Kā atsevišķa muiža - Bērstele - izveidojās tikai 1543. gadā, kad to mantojumā saņēma divi no četriem Oto fon Grothusa dēliem – Detlofs un Hermanis. Muižas pastāvēšanas laikā tās saimnieki vairākkārt mainījušies - pēc Grothusiem šeit kādu laiku saimniekoja Ernsts Johans Bīrons, savukārt 1799. gada beigās muiža atkal kļuva par Grothusu īpašumu. Pēcāk šeit saimniekojuši Bēri, Nikolajs Lambsdorfs un Hāni.
Ierodoties Bērsteles ciemā ir grūti iedomāties, ka kādreiz šeit atradusies bagātīga saimniecība, muižas uzskaitē bijušas vairāk kā 20 ēkas, tostarp kungu māja ar plašu augļu koku un ogulāju dārzu, kalpu mājas, vairākas klētis, dzirnavas, staļļi un pat 3 krogi. Nekādas liecības no augstāk aprakstītā līdz mūsdienām nav saglabājušās, izņemot parka fragmentu un vienu no kalpu mājām. Toties vēl šodien, Bērsteles parku rotā liepas, kuru vecums varētu būt ap 200 gadiem un gluži kā muižas pastāvēšanas laikā, parka nostūrī nesteidzīgi līkumo Svitenes upīte.